Nesen atklāju, ka ir brīži, kad kļūst ļoti skumji, grūti vai vienkārši liekas, ka kaut kas nav īsti tā kā vajag. Un tādos brīžos gribas kādu, ar ko parunāties. Bet tik par ātri es arī sapratu, ka ir lietas, ko tā īsti citam cilvēkam ir grūti izskaidrot vai arī nemaz negribas. Nu un kur tad likt savas emocijas?

Agrāk populāras bija dienasgrāmatas, bet es sapratu, ka kaut ko rakstīt ar roku nebūs īsti manā gaumē. Tāpat arī sēdēt pie datora, lai rakstītu vienkārši word dokumentā, arī liekas ne īsti tas, kas palīdz.

Tā nu es nonācu pie bloga…

Domāju, ka šī varētu būt kāda sava veida relaksācija…pamatā jau tāpat es savas emocijas arī blogā paužu tikai sev, jo reti kurš šeit nonāks un sāks iedziļināties manās sajūtās no A-Z, un tas pat nav tik svarīgi. Galvenais ir vienkārši sev saprotamā veidā izlikt savas domas un tad tās smuki sakārtot pa plauktiņiem.

Tad nu jums jautru lasīšanu un man kārtīgu emociju izlādēšanu! 😀