Pati sevī kaut ko vāros,
Viss svins ielijis manos spārnos.
Emocijas sirds spaiņos krājas,
Un veselais saprāts strauji stājas.
Vai man kas trūkst vai nepietiek?
Nē, sirds ar prātu nesatiek!
Pašas būtība uz āru laužas,
Bet dzīve vis’laik par to tik gaužas.
Grūti starp zemi un zvaigznēm būt,
Prātīgākam ar katru dienu kļūt.
Bezbēdība pati mūk pie malas –
Uzkrājas jaunas vērtību skalas…
Lelde Avotiņa
marts, 2013
Laiks pieaugt!
Atkal jau es sēžu un vāros.
Dusmas stipri spiež mani sānos.
Par kaut ko gribas skaļi kliegt!
Un dzīvei pa seju dūri sniegt!
Pati sevī kaut ko vāros,
Viss svins ielijis manos spārnos.
Emocijas sirds spaiņos krājas,
Un veselais saprāts strauji stājas.
Vai man kas trūkst vai nepietiek?
Nē, sirds ar prātu nesatiek!
Pašas būtība uz āru laužas,
Bet dzīve vis’laik par to tik gaužas.
Grūti starp zemi un zvaigznēm būt,
Prātīgākam ar katru dienu kļūt.
Bezbēdība pati mūk pie malas –
Uzkrājas jaunas vērtību skalas…
Lelde Avotiņa
marts, 2013
Pati sevī kaut ko vāros,
Viss svins ielijis manos spārnos.
Emocijas sirds spaiņos krājas,
Un veselais saprāts strauji stājas.
Vai man kas trūkst vai nepietiek?
Nē, sirds ar prātu nesatiek!
Pašas būtība uz āru laužas,
Bet dzīve vis’laik par to tik gaužas.
Grūti starp zemi un zvaigznēm būt,
Prātīgākam ar katru dienu kļūt.
Bezbēdība pati mūk pie malas –
Uzkrājas jaunas vērtību skalas…
Lelde Avotiņa
marts, 2013
Lelduch 