Tu esi manas dvēseles atspulgs,
Tu esi manas pasaules tulks,
Dažreiz tik tāls un neaizskarams – 
Mans stingrais pamats un krams!

Esot ar tevi pēc elpas tveros,
Pie katra tava pieskāriena ķeros!
Tavas sirds spēks mani pakļauj,
Un silti sevī ieskauj.

Savienība bez loģikas un jēgas –
Te nobāl visas mīlas dēkas.
Divi pretstati pasaules centrā.
Pazuduši, nolemti, kopā…

Lelde Avotiņa
maijs, 2013